Ā, diemžēl nepaguvām attīstīt to domu tālāk, bet kā arodbiedrība uz to skatās? Ja politiķi tagad sāktu vērtēt un, uh, skolās, kurās ir sliktāki acīmredzot rādītāji, tad pedagogi tiktu kaut kādā veidā sodīti, nomainīti.

Ir jāsaprot cēloņi, ja, jo, piemēram, slikta skola.

Ja nav šī atbalsta personāla, tad kā palīdzēt tam jaunietim, ja? Ja ir kavējumi, ko tagad Saeimas komisijā izskatīja, tas taču arī ietekmē tos rezultātus.

Ja nav mācību līdzekļi, kuriem tagad plā-, nu, plāno samazināt uz vienu bērnu, ā, plāno dot divdesmit vienu eiro gadā, bet bija trīsdesmit pieci.

Tas taču arī ietekmē.

Un tas, kam es gribētu vērst uzmanību politiķiem, lai tad, kad viņi runā par šo izglītības kvalitāti, lai viņi vispirms atbild, ko ietver viņu izpratnē izglītības kvalitāte.

Jo bieži vien ir, lūk, šie OECD pētījumi, olimpiādes, centralizētie eksāmeni.

Kāpēc? Kāpēc tieši četras?

Tie lielie darbi.

Tās ir balles, ja, tie ir tie lielie.

Bet mums jau ir jāatceras, ka pašvaldībās arī ir politiķi un tur arī var sākties tāda pati diskusija kā nacionālā līmenī un cik tas var prasīt laiku, to mēs neviens nevaram, nu, pateikt, ja.

Tāpēc redzot, ja, kā tas viss ieilgs, mēs teiktu, ka tad drīzāk atlikt par gadu, lai var visi sagatavoties, jo, nu, tas katra nedēļa ar, kas paildzinās nacionālā līmenī ar lēmumu, tas ir vēl, nu, dziļākā mācību gada ietvarā atnākt ar paziņojumu mācību gada procesa ietvarā.

Tāpēc mēs teiktu, ka ir jāsadala.

Ir jāsadala, par ko varam vienoties, tas jārisina.

Piemēram, tiem nesekmīgajiem jauniešiem tad jā, jāapzin, kuras profesionālās izglītības iestādes ir gatavas atvērt durvis, programmas, reģionālais noklājums, kas ar dienesta viesnīcām, lai darba devēji atkal neiebilst: "Tikai ne mūsu jomā vai tikai ne mūsu jomā." Tāds reālais segums.

Vai tagad ir jašie metodiskie materiāli un viss? Vai tagad tas rezultāts varētu būt labāks? Un vai tur nav arī tāds akmens tomēr arī, nu, pedagogu dārziņā, ja reiz nespēj pietiekami sagatavot un motivēt skolēnus?