Bet tajā pat laikā jūs programmā domājat par demogrāfiju, ir šie cipari, bet, piemēram, nav kaut kādi citi instrumenti, kas varētu būt kā atbalsta mehānismi cilvēkiem, kuri domā par bērniem.

Nē, ir.

Mums ir ļoti precīzi arī programma tieši demogrāfijai.

Mums ir pat sagatavots tāds rīcības plāns no brīža iedrošināt, sagaidīt, atbalstīt.

Nu, faktiski, lai gan jaunās ģimenes iedrošinātu pirmajam bērnam, arī mājokļa programma, īpaši tieši pirmajam bērnam, ģimenēm.

Un svarīgākais, ko mēs redzam, ka mums tiešām ir problēma šobrīd ar pirmā bērna ienākšanu ģimenē.

Tātad mēs esam paredzējuši pasākumus tieši šai sadaļai.

It īpaši, ja tai ir jābūt ērtai un droši sasniedzamā attālumā.

Kas ir tas galvenais, ko jūs gribētu pateikt gan skolēniem, gan skolotājiem, studentiem, uh, saistībā ar gaidāmo mācību gadu? Sāksim ar ministriju.

Noteikti bērniem, skolēniem, kas sāk savu ceļu izglītības sistēmā, kas mums ir sarežģīta un, un visuuu aptveroša, es gribētu novēlēt būt zinātkāriem, uzdot jautājumus, noskaidrot ne tikai atbildes, bet arī saprast, vai tās ir tiešām patiesas.

Un mūsdienu tehnoloģiju laikmetā noteikti izmantot visas iespējas, ko dod tehnoloģijas, paplašinot savas iespējas, bet vienmēr būt savos lēmumos gan brīviem, gan atbildīgiem un noteikti arī domāt patstāvīgi un vērtēt visu, ko mēs saņemam šodien šajā laikmetā.

Bērniem es noteikti novēlētu arī uzticēties pedagogiem, kas ir vissvarīgākie skolā, kas dod viņiem šo te pamatu savai dzīvei nākošajai.

Vecākiem noteikti gribu novēlēt gan atrast laiku būt bērniem blakus, parunāt, uzklausīt, iedrošināt, jo svarīgākais, lai bērns savā izglītības ceļā būtu pārliecināts par savām spējām, iespējām, tāds, varētu teikt, uzticētos.

Un noteikti šī pārliecība dod iespējas arī droši jautāt, droši rast atbildes, jo tieši eksperimentēšanas laiks ir skolas laiks arī studentiem.

Un otrs ir - iesim uz skolu arī draudzēties, jo, manuprāt, uh, draudzības mūža garumā, kas ir lielākā daļa no tām, rodas skolā un ļoti bieži arī noturas visa mūža garumā.

Daļu.

Bet nu taču skolas jeb nākamais izglītības posms, vai tā ir ģimnāzija vai vidusskola, tos taču tik un tā ņem vērā, vai ne? Rēķinās tieši ar eksāmenu rezultātu, nevis ar sekmīgumu kā tādu.

Iepriekš tika ļoti ierobežotas iespējas skolām noteikt kaut kādus uzņemšanas sliekšņus vai kritērijus.

Un parasti ir brīvā konkurence.

Ja ir vietas skolā vairāk, tad paņem vairāki bērnus, jauniešus un, ja ir mazāka skaitliska uzņemšana, tad kāds paliek vienkārši neuzņemts un iet uz citu izglītības iestādi.

Es domāju, arī šajā gadījumā skolām jādod lielākas iespējas izvēlēties un vērtēt šos centralizētos eksāmenus.

Arī šobrīd skolām ir rakstīts, ka pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem skolas nākamajā posmā uzņem jauniešus, bet nu tā tad arī katras skolas lemšana ir, pie kāda sliekšņa vai pie kāda kritērija vai līmeņa sasniegšanas viņi uzņem un cik viņi uzņem.

Un tā arī šobrīd ir.

Dažādus vārdus varētu lietot šim.

Ko tad konkrēti jūs savā atvēlētajā laikā šajos dažos mēnešos cerat paveikt?

Nu, pieejamība šajā gadījumā ir tāda skaidrība, noteiktība ne tikai drošības jautājumu un, un apdraudējuma gadījumā, bet noteikti arī skaidri nosacījumi izglītībai ģimenē, tālmācībai, kas pēc Saeimā noteiktā termiņa ir vēls rudens.

Mēs noteikti ķersimies klāt ātrāk un šo skaidrību ieviesīsim ātrāk, lai gan ģimenes, gan vecāki, gan pedagogi zinātu, kā tas notiks, un arī pašvaldības, kuras ir iesaistītas.

Otra sadaļa ir šī te kombinēto mācību pieeja.

Skaidri, kā saka, kritēriji, kā tas tiek organizēts, un arī šajā apdraudējuma brīdī visā valstī, faktiski neskatoties tikai uz Latgali, bet uz visu Latvijas teritoriju, ir jābūt skaidram redzējumam, kā tiek organizētas mācības, ja šie apdraudējumi, varētu teikt, traucē mācību procesu.

Mums likums to ļauj un jābūt tikai precīziem nosacījumiem, kā to darīt.

Un, protams, arī mēs plānojam apstiprināt vienotas kvalitātes prasības tādai sistēmiskai izglītības kvalitātei, lai visiem ir skaidrs, ko mēs gaidām no skolām, uz ko var paļauties pedagogi, vecāki, izglītojamie, jo, manuprāt, ļoti bieži tās gaidas ar to, to realitāti nesaskan, un tieši tāpēc rodas arī dažādas, kā saka, situācijas, kad, nu, nav pušu saprašanās.

Kvotas jānosaka augstskolās?