Ep.112 Jānis Hermanis - valsts pārvalde demonstrē, kurš te ir galvenais

Ar 'Tax Stories' bezmaksas abonementu www.taukacs.blog Jūs varat iegūt daudz vairāk informācijas par nodokļiem (bet ne tikai), laika ietaupījumu, risku samazināšanu, karjeras priekšrocības, ekskluzīvu informāciju, piederību kopienai. Ja vēlaties, regulāra informācija par svarīgākajiem Baltijas un ES nodokļu notikumiem pieejama 'Tax Stories' Premium abonentiem. Šoreiz - saruna ar LDDK statistikas, finanšu un nodokļu ekspertu Jāni Hermani ierakstīta 2025.gada beigās ‘Nodokļu stāsti’ dokumentālās filmas projekta ietvaros. Ar Jāni aprunājāmies par sekojošiem jautājumiem. - Vai Latvijā nepieciešams virziens uz zemākām nodokļu likmēm, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru? - Kādi varētu būt iemesli Lietuvas straujajam ekonomikas izrāvienam Baltijā? - Kādēļ nepieciešama IIN progresivitāte? Starp citu, ar šo gadu visiem ienākumiem Igaunijā neapliekamais minimums ir vienāds - EUR 8400 gadā, jeb EUR 700/mēn. Diferecētā neapliekamā minimuma atcelšana un progresivitātes sliekšņu vienkāršošana ir būtiskākais pēdējās reformas ieguvums. - Ar jaunajiem 3% IIN tiek bremzētas ekonomiski aktīvu cilvēku iniciatīvas: “Neizcelieties citu starpā”. - Vai Latvijā nepieciešams turīgo cilvēku piesaistīšanas (non-dom) nodoklis? - Cik daudz Austrumu kaimiņiem palikusi *degviela*, lai uzturētu kara mašīnu? - Viņi ārzemēs vairs nekur aizņemties nevar, paliek iekšējie (nodokļu) vai eksporta (nafta, gāze) ieņēmumi. No rezervēm labklājības fonds bija aptuveni uz vienu gadu. Tādēļ caur vietējām bankām valsts aizņemas iekšējā tirgū. Rezultātā - paaugstināti nodokļi. Te redzams pilns komplekts par to, ka vidējā krievijas iedzīvotāja dzīves līmenis kritīsies. IKP pieaugums krievijā nav saistāms ar to, ka tur iedzīvotājs savā ledusskapī redz vairāk desas vai maizes, bet ar to, ka viņš savā TV redz vairāk bruņutehnikas. - Ko varam mācīties no Argentīnas nesenās drastiskās valsts pārvaldes reformas? Pie mums nav politiskās gribas ieviest līdzīgas reformas, visticamāk tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas - lai neaizvainotu kādu vēlētāju grupu. - Ko nozīmē augsts valsts parāds? - Vai nodokļu sistēma ietekmē ieguldījumu R&D apjomus? Eiropas R&D vilciens, savukārt, brauc daudz lēnāk par citiem pasaules reģioniem, un mēs esam šai vilcienā vienā no pēdējiem vagoniem. - Uz ko Latvijai visvairāk vajadzētu koncentrēties? - Vai tie, kas atbild par veselības nozari sarunājas ar tiem, kas atbild par valsts finansēm? Vai ir racionāli ieviest alkohola patēriņa ierobežojumus 95% patērētāju dēļ problemātiskajiem 5%? - Kā palielināt sabiedrības uzticēšanos nodokļu sistēmai? - Attieksme no VID vadības puses ir izprotoša, ar vēlēšanos iedziļināties. - Valka un Valga ir labs izpētes poligons - vai mainās cilvēku uzvedība un kuros aspektos par labu vienai vai otrai nodokļu sistēmai. 2018.g., kad nokritās UIN ieņēmumi, UIN iztrūkums aizpildījās ar citu nodokļu ieņēmumiem. Samazinot vienu nodokli, nauda apritē palielinājās un nonāca valstij caur citiem nodokļiem. Tas varētu apstiprināt teoriju, ka vien ar ~6 būtiskākajiem nodokļiem varētu aizpildīties 100% no plānotajiem valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem. Tam vajadzīga ļoti liela drosme un finansiālā rezerve.