Sep 10, 2026 · 19 min · 8 segments
Studijā ārpolitikas pētnieks, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docētājs Andis Kudors un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, LATO valdes loceklis Sandis Šrāders.
Sandis ŠrādersGuest
Gundars RēdersHost
Andis KudorsGuestNo entities detected.
Irānā karš ievelkas, Hormuza šaurumā eskalācija pieaug un šie te Trampa vārdi, ka karš varētu beigties tikai pēc vidustermiņa vēlēšanām, arī degvielas cenas kritīsies pēc vidustermiņa vēlēšanām.
Nu, tas arī rada tādu iespēju, ka Irānas karš ir arvien vairāk nevis militāra situācija to atrisina, bet gan Trampa iekšpolitiskās intereses.
Es domāju, ka ļoti grūti nošķirt Amerikas Savienoto Valstu iekšpolitiskās intereses no ārpolitiskajām interesēm.
Un Amerikas Savienotās Valstis ekonomiski vien-vienmēr ir bijušas ļoti labā stāvoklī tad, kad Amerikas Savienotās Valstis ir piekopusi aktīvu ārpolitiku, kas vienmēr balstīta uz brīvu tirdzniecību, brīviem transporta ceļiem un sadarbību starp dažādām valstīm.
Šī spriedze vai aktīvā karadarbība starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm ir bijusi klātesoša no 1979. gada.
Tas bija laiks, kad Irānā notika musulmaņu revolūcija un kad musulmaņu priesteri pārņēma vadību valstī un ieviesa Korāna likumus, kas bija ļoti ass pagrieziena punkts ASV un Irānas, un arī Amerikas Savienoto Valstu sabiedroto un Irānas sabiedroto attiecībām Tuvajos Austrumos.
Un šādas krīzes, protams, vienmēr var destabilizēt tirgu, īpaši attiecībā uz fosilo kurino-kurināmo cenām.
Spriedze nemazināsies un jebkāda atrisinājumi Tuvajos Austrumos var tikt panākti tikai caur Tuvo Austrumu miera procesu, kas nozīmē, ka visas arābu valstis atzīst Izraēlas klātbūtni tās robežās un Palestīnai jābūt vienai no tām.
Ņemot vērā to, cik sliktā stāvoklī ir Palestīnas un Izraēlas attiecības, jebkāds noregulējums starp lielvarām, starp Saūda Arābiju, Irānu, starp Izraēlu, Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas centies būt vienmēr stabilizējošs faktors, nav gaidāms.
Tad arī pēc vidustermiņa vēlēšanām, tik drīz, kas gaidāmas, atgādināšu, tātad novembra sākumā, tik drīz tur atrisinājums nebūs.
Es domāju, arī pēc vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotās Valstis nevarēs mainīt apstākļus, kādi ir Tuvajos Austrumos.
Un Amerikas Savienoto Valstu, ā, tā kā elite, īpaši republikāņi, īpaši Donalds Tramps ir bijuši tā saucamie vanaga attiecībās pret Irānu un valstīm, kuras mēģinājušas iegūt atomierocis.
Arī demokrātu administrācijas prezidenti ir vienmēr ļoti aktīvi vērsušies pret Irānas atomprogrammu.
Piemēram, Baraks Obama panāca tā saucamo Lozannas mieru 2015. gadā, bet dienā, kad tas tika parakstīts, Irānas valdība sāka krāpties un bagātināja urānu.
Nu tātad amerikāņiem nav izdevies ar militāriem instrumentiem piespiest Irānas režīmu, ja, paklausīt viņiem.
Tātad viņi runā par to, par sekundārām sankcijām tām valstīm, kas tad sadarbojas ar Irānu.
No vienas puses, amerikāņi ir praktiski gandrīz vai vienīgā valsts, kas tādas sekundārās sankcijas spēj globāli vispār īstenot, ja.
Irānā karš ievelkas, Hormuza šaurumā eskalācija pieaug un šie te Trampa vārdi, ka karš varētu beigties tikai pēc vidustermiņa vēlēšanām, arī degvielas cenas kritīsies pēc vidustermiņa vēlēšanām.
Nu, tas arī rada tādu iespēju, ka Irānas karš ir arvien vairāk nevis militāra situācija to atrisina, bet gan Trampa iekšpolitiskās intereses.
Es domāju, ka ļoti grūti nošķirt Amerikas Savienoto Valstu iekšpolitiskās intereses no ārpolitiskajām interesēm.
Un Amerikas Savienotās Valstis ekonomiski vien-vienmēr ir bijušas ļoti labā stāvoklī tad, kad Amerikas Savienotās Valstis ir piekopusi aktīvu ārpolitiku, kas vienmēr balstīta uz brīvu tirdzniecību, brīviem transporta ceļiem un sadarbību starp dažādām valstīm.
Šī spriedze vai aktīvā karadarbība starp Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm ir bijusi klātesoša no 1979. gada.
Tas bija laiks, kad Irānā notika musulmaņu revolūcija un kad musulmaņu priesteri pārņēma vadību valstī un ieviesa Korāna likumus, kas bija ļoti ass pagrieziena punkts ASV un Irānas, un arī Amerikas Savienoto Valstu sabiedroto un Irānas sabiedroto attiecībām Tuvajos Austrumos.
Un šādas krīzes, protams, vienmēr var destabilizēt tirgu, īpaši attiecībā uz fosilo kurino-kurināmo cenām.
Spriedze nemazināsies un jebkāda atrisinājumi Tuvajos Austrumos var tikt panākti tikai caur Tuvo Austrumu miera procesu, kas nozīmē, ka visas arābu valstis atzīst Izraēlas klātbūtni tās robežās un Palestīnai jābūt vienai no tām.
Ņemot vērā to, cik sliktā stāvoklī ir Palestīnas un Izraēlas attiecības, jebkāds noregulējums starp lielvarām, starp Saūda Arābiju, Irānu, starp Izraēlu, Irānu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas centies būt vienmēr stabilizējošs faktors, nav gaidāms.
Tad arī pēc vidustermiņa vēlēšanām, tik drīz, kas gaidāmas, atgādināšu, tātad novembra sākumā, tik drīz tur atrisinājums nebūs.
Es domāju, arī pēc vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotās Valstis nevarēs mainīt apstākļus, kādi ir Tuvajos Austrumos.
Un Amerikas Savienoto Valstu, ā, tā kā elite, īpaši republikāņi, īpaši Donalds Tramps ir bijuši tā saucamie vanaga attiecībās pret Irānu un valstīm, kuras mēģinājušas iegūt atomierocis.
Arī demokrātu administrācijas prezidenti ir vienmēr ļoti aktīvi vērsušies pret Irānas atomprogrammu.
Piemēram, Baraks Obama panāca tā saucamo Lozannas mieru 2015. gadā, bet dienā, kad tas tika parakstīts, Irānas valdība sāka krāpties un bagātināja urānu.
Nu tātad amerikāņiem nav izdevies ar militāriem instrumentiem piespiest Irānas režīmu, ja, paklausīt viņiem.
Tātad viņi runā par to, par sekundārām sankcijām tām valstīm, kas tad sadarbojas ar Irānu.
No vienas puses, amerikāņi ir praktiski gandrīz vai vienīgā valsts, kas tādas sekundārās sankcijas spēj globāli vispār īstenot, ja.
The rest of this transcript — segmented and speaker-labeled, so you land on the exact moment something was said
Search every transcript — by keyword, by phrase, or by meaning, across every show Radar indexes
Trends — what is surging across podcasts, measured against its own baseline
Alerts — when a name you follow appears in a newly indexed episode
No account is needed to search Radar.